Mīlestības pasaule ir tevī pašā,
Tāpat kā ūdens, uguns un gaiss.
Zeme pa kuru tu ikdienā staigā,
Paradīze, elle un tas vēl nav viss.
Apziņas kopums tu esi ķermenī,
Kuru par mājvietu dvēsele sauc.
Ar visām vājībām, plusiem un mīnusiem,
Kuru katrā no mums ir tik daudz.
Viss ir tevī un sākas no tevis,
Ceļš pašam pie sevis un savas sirds.
No prāta līdz sirdij, emocijām, jūtām,
Ko izprast tevī dievišķais sauc.
Atrodot debesu valstību sevī,
Mīlestības pasaule atklāsies tev,
Vieknārši skaista kā Ēdenes dārzi,
Ko dzīves laikā izprast tev ļauts.
/Egils Dambis/
